Double Faced Eels
KRISTĪNA ZAHAROVA
PeR
LAURIS REINIKS
JĀNIS MOISEJS
ŽORŽS SIKSNA
BRĀĻI ZIEMEĻI
O!KARTES AKADĒMIJA
![[Ex] da Bass](/uploads/makslinieki/Exdabass-104x104.jpg)
[Ex] da Bass
EOLIKA
bet bet
DETLEF ZOO
AMBER
Teksts: Kitija Balcare (Spotnet)
Aija Vītoliņa /AMBER/ ir būtne ar mirdzošām acīm, kas nevar iztikt bez draugiem, bez miega līdz vienpadsmitiem, bez mīlestības, bez mūzikas, bez suši, bez ģimenes, kas ieņem pirmo vietu šo lietu sarakstā. Bez visa pārēja viņa varētu dzīvot arī tāpat un sarunāties ar cilvēkiem arī angļu, spāņu un franču valodā.
Viņas muzikālajā darbībā ir daudz pavadīts laiks backvokālistes statusā, bet arvien biežāk Aiju /AMBER/ var redzēt skatuves priekšplānā vienu vai duetā ar lieliskiem mūziķiem gan muzikālajā izrādē „Kabarē”, gan projektā „Viva La Bomba”, gan arī citās muzikālās performancēs uz dažādām Latvijas skatuvēm. 2008.gadā piedalās “La Fleur Dīvu Nakts” projektā.
Amber: “ Man nav noteikta nedēļas ritma, var pat teikt - mans dzīvesveids ir neritmisks, jo tas viss ir atkarīgs, cik sarīkojumu ir nedēļā, atkarīgs no manu iecerēto aktivitāšu daudzuma. Principā nedēļas pirmo daļu aizņem mēģinājumi, bet sākot ar ceturtdienu līdz sestdienai parasti ir spēles. Mēs tos sarīkojumus, kuros ir jāuzstājas, saucam par spēlēm, nevis par koncertiem.
Noteikts ritms nav, jo parasti ceļos ap vienpadsmitiem, agrāk vairs es nevaru piecelties pēc decembra, kad notika neskaitāmās muzikālās „Kabarē” izrādes. Un tas, manuprāt, ir briesmīgi. Eju gulēt ap kādiem diviem, kas arī ir briesmīgi, jo vakaros nevaru aizmigt. Tā lēnām kaut kā viss notiek. Patiesībā lielākā daļa ir darbs aiz skatuves, jo tie ir daudzie mēģinājumi. Jā, liela daļa darba ir uz skatuves – koncerti, izrādes, korporatīvie vakari un tā tālāk... Es nebaidīšos teikt, ka tuvāks man ir tāds popdžezs, kaut gan tāda stila pat varbūt nav atsevišķi.
Es vairāk sliecos uz soul mūziku vai pat mēģinu kaut ko R’n’B stilā balto cilvēku metodēs, jo tā kā dzied šī stila pamatlicēji, mums tas diemžēl nav iespējams.
Kaut gan nevar teikt, ka nekas nenotiek, notiek gan pamazītēm. Varbūt es pat nevaru teikt, ka es dziedu konkrēti to, to un to, jo man liekas, ka es dziedu no visiem stiliem, kaut ko kopā jaucot. Sanāk arī funky uzspēlēt ar Denisu Paškeviču kopā, tad arī R’n’B gabaliņus, tam visam pa vidu arī kādus populārākus skaņdarbus.
Bet džezs ir tāda lieta, par kuru pagaidām es vēl neuzņemšos atbildību teikt, ka es kaut ko tādu daru, jo tas ir jāmācās ļoti ilgi, tur ir jārok un jāmācās, nemitīgi pilnveidojot sevi. Varbūt pēc pāris gadiem es kaut ko tādu arī darīšu, bet pagaidām es darbojos vēl mazliet citos virzienos. Backvokāls ir tādā ļoti interesanta lieta. Ne visi var būt backvokālisti, ne visi var būs solo mākslinieki, ne vienmēr backvokāls kļūst par solo mākslinieku un otrādāk ne tik, jo tas ir gandrīz neiespējami. Princips ir tāds, ka esot backvokālista lomā, tu esi spiests būt tāds kā instruments visā ansamblī, jo tev jāspēj iekļauties tajā visā skanējumā, un tu esi līdzvērtīgs ģitārai, bungām un visam pārējam. Dažreiz pat ir tā, ka tu esi līdzvērtīgs solistam. Tu esi ļoti nepieciešams.
Bet atkal ne vienmēr solo mākslinieks spēs ieņemt backvokāla pozīciju, jo tad var būt grūtības kļūt mazliet nepamanāmam, iekļauties un pielāgoties kopskanējumam, jo solistam vienmēr tomēr mazliet gribēsies tā kā izlekt ārā no kopējā skanējuma. Esot backvokālā ir tieši otrādi, ka jāspēj izjust un pielāgoties, iekļauties.”
