Mikrofona ieraksti

Friday
30. Jul LV EN
BannerisBannerisBanneris

RAIMONDS PAULS

ALBUMS
RAIMONDS PAULS home page

Search

List

BET BET BET BET
LAURIS REINIKS LAURIS REINIKS
[Ex] da Bass [Ex] da Bass
LAIMA VAIKULE LAIMA VAIKULE
ANDRIS ĒRGLIS ANDRIS ĒRGLIS
TUMSA TUMSA
RAIMONDS PAULS RAIMONDS PAULS
DETLEF ZOO DETLEF ZOO
COSMOS COSMOS
DJ ELLA DJ ELLA
LABVĒLĪGAIS TIPS LABVĒLĪGAIS TIPS
ANCE KRAUZE ANCE KRAUZE

RAIMONDS PAULS

Raimonds Pauls dzimis 1936. gada 12. janvārī, Rīgā. Jau kopš bērnības spēlē klavieres, mācījies E. Dārziņa mūzikas vidusskolā.
1958. gadā Pauls absolvē Latvijas Valsts konservatoriju - profesora H. Brauna klavieru klasi. Šajā laikā R. Pauls jau ir augstas klases klavierspēles virtuozs. Muzicējot restorānos, apgūst džeza klasiku, gan arī tā laika sadzīvisko repertuāru.
No 1962. līdz 1965. gadam mācās kompozīciju pie profesora J. Ivanova.
No 1964. līdz 1971. gadam R. Pauls ir Rīgas estrādes orķestra vadītājs, vienlaikus diriģents un pianists. 1972. gadā izveido savu Filharmonijas estrādes ansambli "Modo", tā sastāvā ir Bannihs, Boldirevs, Mitrohins, vokālisti - V. Lapčenoks, N. Bumbiere. "Modo" kļūst par ansambli, kas gūst vērienīgus panākumus ne tikai Latvijā, bet visā bijušajā PSRS un arī ārzemēs.

No 1978. līdz 1982. gadam diriģē LPSR TV un radio estrādes un vieglās mūzikas orķestri.
No 1982. gada ir Latvijas Televīzijas un radioraidījumu komitejas mūzikas raidījumu galvenās redakcijas galvenais redaktors, no 1985. gada šīs redakcijas galvenais režisors.
Pēc R. Paula iniciatīvas 1985. gadā tiek izveidota Latvijas radio grupa "Remix", vēlāk arī sadarbība ar vairākām citām grupām - "Inversija", "Credo", "Dālderi", palīdzot ar savu jau profesionālo skanējumu un saviem skaņdarbiem, iesācējiem popularitāti un panākumus. Ilgstoša sadarbība arī ar Krievijas mūziķiem Allu Pugačovu un Valeriju Ļeontjevu.
R. Pauls paralēli savai muzikālajai darbībai ir bijis LPSR Augstākās padomes deputāts, strādājis Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijā. No 1988. līdz 1993. gadam - Latvijas kultūras ministrs. 1993. gadā kļūst par Latvijas Valsts prezidenta padomnieku. 2002. gadā Pauls kļūst par "Tautas partijas" biedru un tiek ievēlēts par Saeimas deputātu.

Darbs valsts iestādēs un Saeimā nav šķērslis, lai aktīvi koncertētu gan mūsu valstī, gan ārpus tās. Turpinot ilgstošo sadarbību ar bērnu popgrupu "Dzeguzīte", 1996. gadā kopā ar solisti Laimu Vaikuli sniedz koncertus Maskavā koncertzālē "Rossija", Sanktpēterburgā un "Madison Square Garden" koncertzālē Ņujorkā. 2002. gadā uzstājas pārpildītos koncertos Maskavā, Viļņā un Tallinā.
1997. gada maijā maestro kopā ar pašmāju un ārzemju solistiem Latvijas Nacionālajā operā sniedz koncertu, kas veltīts viņa mīļākā komponista Džordža Gēršvina simtgadei. Tiek regulāri rīkoti koncerti Raimonda Paula "Līču" skolā, veidotas koncertprogrammas dziedātājiem un aktieriem. 2002. gadā komponists līdzdarbojas konkursu "Jaunais vilnis" un "Jaunās Zvaigznes" organizēšanā.

Raimonds Pauls ir sacerējis mūziku septiņiem mūzikliem, īpašu popularitāti gūst "Māsa Kerija" (1978). Deviņdesmito gadu beigās tas piedzīvo jaunu iestudējumu Krievu drāmas teātrī, un katrā izrādē pie klavierēm sēž pats maestro.
Populāri kļūst arī iestudējumi - "Nāc pie puikām!" 1982. gadā, "Meža gulbji" 1995. gadā un "Leģenda par zaļo jumpravu" 2000. gadā. R. Pauls ir sacerējis mūziku trim baletiem, vairāk kā 50 filmām un daudzām teātru izrādēm.
Populārs ir kļuvis festivāls "Ziņģe", kas norisinās katru vasaru dažādās Latvijas vietās - Krāslavā, Valmierā, Ventspilī, Rēzeknē, Liepājā, Rīgā un vēl daudz kur citur.
Daudzi no Raimonda Paula albumiem tiek izdoti arī citur pasaulē - Krievijā, Somijā, Japānā, Izraēlā un Polijā.

"R. Paula bagātā radošā iztēle apvienojusi dziedošas, viegli uztveramas melodijas ar mūsdienu ritmiem. Izsmalcināta harmonijas izjūta palīdz viņam izvairīties no vienmuļības, kas diemžēl iezogas daudzos mūsdienas estrādes mūzikas paraugos. Bet cauri it kā "neitrālajai" melodijai neuzbāzīgi, bet neatlaidīgi vīd latviešu dziesmai raksturīgās intonācijas. Komponists gan nekur neizmanto folkloras materiālus un arī necenšas tos atdarināt, tomēr viņa sacerētās mūzikas nacionālais sakņojums jūtams skaidri un nepārprotami."

Šī radošā biogrāfija būtu papildināma katru dienu, jo katru dienu Maestro rada jaunas dziesmas un realizē jaunas idejas.

Your cart

Your cart is empty

News