Alt
04.03.2013

Guntars Račs sniedz interviju "Kurzemes vārdam" par Gada Balvas tuvošanos, liepājnieku izredzēm un situāciju mūzikas tirgū.

/Kultūras pulss / Mūzika/ Pārpublicēts no "Kurzemes vārds" 

Intervē Inita Gūtmane

Šodien notiks gadstkārtējā "Latvijas mūzikas ierakstu Gada balva" . "Kultūras Pulss"

Izdevniecības "MicRec" pārstāvim, mūziķim un tekstu autoram Guntaram Račam taujāju par tendencēm Latvijas mūzikas dzīvē.

"Visi meklē tikai hitus"

– Guntar, kādi mūzikas albumi ir visvairāk pieprasīti?

– No mūsu pašu māksliniekiem tie ir Raimonds Pauls, Lauris Reiniks, "Musiqq" un "Bermudu Divstūris", ka arī jaunie mākslinieki no "OKartes skatuves" pēdējā izlaiduma. Stilistiski šobrīd popmūziku nomaina deju mūzika. Popmūzika pašlaik ir deju mūzika. Un pieprasīti ir ne tik daudz kādi konkrēti mākslinieki, bet gan viņu dziesmas. "Vecās skolas" rokmūzikai pašlaik ir grūti laiki.

– Kas tad mūsdienās visvairāk pērk albumus?

– CD formātā albumus pērk pieauguši cilvēki - vecumā no 40 līdz 80 gadiem. Jaunieši izvēlas mūziku lejupielādēt.

– Kādam jābūt albumam, lai tas uzrunātu sabiedrību?

– Šobrīd albumu formāts zaudē savu nozīmi un visi meklē tikai hitus. Visu vajag uzreiz un tūlīt un nevienam nav laika un pacietības klausīties albumus no viena gala līdz otram. Ja kaut kas patīk, tas tiek sameklēts "YouTube" vai jebkur citur internetā. Par maksu vai visbiežāk bez maksas. Traki ir, ka ieraksta kvalitātei vairs nav tādas nozīmes, kā tas bija agrāk, jo mūziku jaunieši klausās mazās austiņās, nekvalitatīvā kompresijā vai telefonu skaļruņos. Tirgus ir fragmentēts, un ikviens klausās un meklē to, ko vēlas, nevis to, ko var dabūt. Izdevējam jābūt miljonāram, mecenātam un labdarim, lai visus nodrošinātu ar bezmaksas mūziku pašam, saglabājot iespēju ar šādu "biznesa" modeli izdzīvot. Dziesmu ierakstīšana izmaksā dārgāk nekā agrāk un, pieaugot konkurencei no pasaules mākslinieku puses, pieaug arī prasības pēc lielākiem ieguldījumiem. Taču tie, kas uzskata, ka mākslinieks var izdzīvot ar koncertēšanu, būtu jāzina, ka lielākā daļa jauno mākslinieku paši piemaksā par zāles īri, apskaņošanu, gaismām, transportu un reklāmu, un no uzstāšanās labākajā gadījumā neko nepelna, bet parasti zaudē līdzekļus.

– Kā jūs raksturotu pagājušo gadu Latvijas mūzikas dzīvē?  

– Ka parasti, lielākais notikums bija "Prāta Vētras" jaunais albums un tam sekojošie koncerti. Tie gan nebija pārsteidzoši, bet, kā vienmēr, kvalitatīvi. Ļoti labi sevi apliecināja jau atzītie "Instrumenti" un "Astro’n’Out". Nekā tāda ārkārtēja nav noticis, jo tāpat kā citur tautsaimniecībā, arī mums trūkst līdzekļu, lai varētu attīstīties. Šobrīd mēs vairāk domājam par to, kā izdzīvot, nevis par ieguldījumu nākotnē. Valsts popmūziku neieredz un neuzskata ne par ko tādu, ko vajadzētu atbalstīt pretēji akadēmiskajai mūzikai. Popmūzika ir pati par sevi. Visiem vajadzīga, bet nenovērtēta.

Lielākā vilšanās bija Nacionālās apvienības un beigu beigās arī visas Saeimas deputātu vēršanās pret dziesmu autoriem sakarā ar autortiesību normu totālu neizpratni. Tā saucamais "Radio klausīšanās nodoklis", kurš nekad nav eksistējis un nekad arī neeksistēs. Deputāti, žurnālisti un beigu beigās arī vienkāršie klausītāji sajauca vienu būtisku lietu. Saruna nekad nav bijusi par to, ka kādam būtu jāmaksā par klausīšanos, bet gan par to, ka kādam, kurš ar to vēlas pelnīt papildus naudu, būtu jāmaksā par mūzikas atskaņošanu. Ir atšķirība vārdiem "klausīties" un "atskaņot". Tādus apvainojumus Latvijas autori nebija pelnījuši. Viņi dara savu darbu un prasa par to atlīdzību tikai tad, kad kāds šo darbu vēlas izmantot. Autoriem algas neviens nemaksā, viņi cer saņemt atlīdzību tikai tad, kad viņu darbu kāds vēlas izmantot. Galu gala tas viss beidzās ar pilnīgu fiasko, jo ierosinātie likuma labojumi izrādījās pretrunā ar starptautiskajiem līgumiem un pasaules autortiesību normām. To mēs teicām jau uzreiz, bet mūs visus padarīja par muļķiem.

– Ko māksliniekiem, ierakstu kompānijām nozīmē nominācijas "Gada balvām" un to saņemšana?

– Tā ir šobrīd visnozīmīgākā balva populārajā mūzikā. Par daudziem ierakstiem cilvēki uzzina tikai tad, kad ieraksts ir nominēts šai balvai. Tas ir nožēlojami, bet tas ir arī saprotami, jo mūziķiem knapi pietiek naudas lai albumu izdotu, bet pavisam nepietiek, lai tos arī popularizētu Radio un TV, jo par velti tas nenotiek. Tā ir arī laba publicitāte un kolēģu novērtējums. Šobrīd speciālistu novērtējumu izmanto arī tās aptaujas, kuras deklarēja, ka paļaujas tikai uz klausītāju viedokli. Žūrijas ir gan "Muzikālajā bankā", gan "Eirovīzijā".

– Jūsuprāt, kuram šogad vislielākās izredzes tikt pie "Gada balvas"? 

– "Prāta Vētrai".  

– Kādai, jūsuprāt, jābūt dziesmai, lai iegūtu labākās dziesmas titulu un kuru jūs nosauktu par pērnā gada labāko dziesmu?

– Dziesmai jābūt pieprasītai. Labākās dziesmas titulu nevar iegūt nepieprasīta un nevienam nevajadzīga dziesma. Līdz ar to šogad tā ir vai nu kaut kas no "Musiqq", "Bermudu Divstūra", "Sabīne Berezina & Rassell", varbūt "Prāta Vētra", bet varbūt Dona "Signāls". Pieprasīta ir arī mana kopīgi ar Paulu sarakstītā "Vētra nāk". Bet ja jautā tieši man, es domāju, ka tā irRassell un Sabīnes Berezinas dziesma "Dzīvo brīvi".

– Kā vērtējat liepājnieku devumu pērn un ko šogad varētu gaidīt?

– Ļoti augstu vērtēju. "Musiqq" un "Bermudu Divstūra" līderis Marats Ogļezņevs ir liepājnieks. Rassell ir liepājnieks. Kristaps Pujāts ir liepājnieks. "Tumsa" turpina darboties. Ērglis svin jubileju pilnā zālē. Liepājas Simfoniskais orķestris ieraksta fantastisku DVD kopā ar Raimondu Paulu, bet "vecā gvarde" Igo, Marhils, Hermanis, Lūsēns un daudzi citi, joprojām rada jaunas dziesmas un neplāno atdot savas pozīcijas. Jaunas dziesmas ierakstījuši arī mani tuvi draugi Tomass Kleins un Ainars Virga. Gaidu kad pamodīsies "jaunietis" Ivo Fomins. Un ziniet, es pats arī vēl turos un rakstu jaunas dziesmas, strādāju pie jauna mūzikla kopā ar Marhilu, un ceru uz daudziem jauniešiem, kuri vēl tikai gaida savu izdevību kāpt uz lielās skatuves.

Rokkafejnīca ir aizvērusies, bet pavisam noteikti ir atvērušās daudzas jaunas un cerību pilnas durvis. Tā tam būtu jābūt. Liepāju ir par agru norakstīt no Latvijas rokmūzikas karalienes troņa. Daudz par agru.