Alt
16.09.2016
Šogad atzīmējam savu 20 gadu jubileju, kurai par godu 9.novembrī, Arēnā Rīga notiks 
vērienīgs lielkoncerts "20 gadi latviešu mūzikā"
Koncerta īpašie viesi būs tādi mākslinieki kā Prāta Vētra, Labvēlīgais tips, bet bet, Olga Rajecka, Uldis Marhilevičs,
kuru muzikālajās gaitās un sadarbībā ar Micrec īpaši nozīmīgs ir 1997.gads, par ko plašāk šajā vēsturiskajā ieskatā.
 

1997

 

Pēc super veiksmīgā 1996. gada, seko vēl viens, ne mazāk veiksmīgs latviešu un nelatviešu mūzikas izdošanas gads. Jauni albumi nāk klajā tādiem pašmāju mūzikas grandiem, kā  “Prāta vētra”, “Līvi”, “bet bet”, “Labvēlīgais tips”, Jānis Lūsēns, Ieva Akuratere, Uldis Marhilevičs, Ivars Kalniņš un Olga Rajecka. Pie saviem pirmajiem albumiem CD versijās tiek grupas “Pienvedēja Piedzīvojumi”, “Rebel” un “HMP?”.  Un kur nu vēl Latvijā producētais un izdotais, leģendārās britu grupas “Smokie” līdera Krisa Normena (Chris Norman) un Rīgas Doma Zēnu kora kopdarbs. Bet nu visu pēc kārtas.

 

Pats pieprasītākais un veiksmīgākais ir...

 

Šajā gadā tiek izdoti vairāki ļoti, ļoti pieprasīti albumi, bet šoreiz visus pārtrumpot izdodas, nevienam citam, kā Liepājas leģendārajai grupai “Līvi” ar albumu “Bailes par Ziņģēm”. Albums ir pirmais latviešu mūzikas albums, kurš Latvijā saņem “Platīna albuma” apbalvojumu. Tas ir pirmais gads, kad šādus apbalvojumus pasniedz albumiem, kuri sasniedz vismaz 15 000 realizēto kopiju skaitu. Albums iznāk gan CD, gan audiokasetes formātā. Kas ir šī albuma panākumu atslēga? Izdevējiem izdodas pierunāt grupu doties studijā un no jauna ierakstīt dažādu periodu pašas populārākās grupas “Līvi” dziesmas. Līdz pat šim brīdim nav izdota neviena grupas “labāko dziesmu izlase”, tāpēc šis albums kaut kādā mērā ir domāts, kā šī iztrūkuma aizvietotājs. Protams, dziesmu atlase notiek subjektīvi, jo ar “Līviem” ir kā ar bitēm, jo katrs no “Līviem” par labāko uzskata kādu citu dziesmu. Taču rezultātā izdodas nonākt pie kopsaucēja un grupas “zelta sastāvs” - Grodums, brāļi Virgas, Brīze un Kleins, dodas “G.E.M.” studijā, lai kopā ar producentu Gati Gaujenieku sāktu darbu.

Viena no albuma aizkustinošākajām dziesmām ir dziesmas “Saldus saule” pārlikums, kura ierakstā saglabāta dziesmas autora un vēl vienas “Līvu” leģendas - Ērika Ķiģeļa balss ieraksts. Bez šīs dziesmas tiek pārskaņotas dziesmas “Bailes par ziņģi”, “Ziņģe par bailēm”, “Zīlīte”, “Vēju muzikants”, “Laika dziesmiņa” un citas, viena par otru leģendārākas “Līvu” dziesmas. Ja jau ziņģes, tad ziņģes. Grodums vēlas beidzot ierakstīt vēl vienu savu ziņģi, kuras vārdu autors ir latviešu “joku dzejnieks” Valdis Artavs. Taču šajā ziņģē piedziedājumā ir vārdi “ ...dzīve esot pienīgs govslops..”. Virga un Brīze saka, ka “tas nav nekāds rokenrola teksts” un, ka tādu vārdu neviens nekad nespēs normāli ne izdziedāt, ne atcerēties. Grodums piedāvā dziesmai jaunus vārdus uzrakstīt Guntaram Račam, kuram šis ir pirmais kopdarbs ar Grodumu, jo līdz šim ir rakstīts tikai kopā ar Virgu un Brīzi. Tā top dziesma “Piedod man”, kas ir vienīgā “jaunā” dziesma albumā un kļūst arī par albuma un tam sekojošo koncertu, viena no tā saucamajām “velkošajām” dziesmām. Tā vēl šodien ir viena no visiemīļotākajām “Līvu” dziesmām radiostacijās. Dziesmai satriecoši emocionālu klipu uzņem “Līvu” dziesmu režisore Žaklīna Cinovska, liekot vīriem nomesties ceļos savu sievu priekšā. Vislielākos iebildumus ceļ Grodums, taču galu galā piekrīt režisores prasībai.

Liepājas radiostacijas “Rietumu radio” dīdžejs Uldis Kleins pēc albuma “Bailes par ziņģēm” izdošanas saka: “Beidzot jūs izdarījāt to, ko visi no jums jau sen gaidīja”.

Albuma prezentācijas koncerts notiek vecajā, un jau tolaik fiziski un morāli degradētajā “Sporta manēžā”, Maskavas ielā. Tur Aivars Brīze satiek Elitu Veidemani, ar kuru kopā nodzīvo līdz pat savai traģiskajai aiziešanai 2013. gadā. Koncerts “Sporta manēžā” ir Aivara pēdējais koncerts ar grupu “Līvi”, viņš pamet grupu, taču gadiem ejot, laiku pa laikam piedalās dažādos, ar “Līvu” dziesmām saistītos pasākumos, taču nākamajos, pēc šī albuma tapušajos, grupas “Līvi” albumu ierakstos, Brīze gan vairs nepiedalās.  

 

“Prāta vētrai” viss ir tieši tā, kā viņi vēlas...

 

Pēc dažu gadu pārtraukuma “Prāta vētra” atjauno sadarbību ar kompāniju “Mikrofona ieraksti” un nāk klajā ceturtais studijas darbs “Viss ir tieši tā, kā tu vēlies”. Kamēr “Līvi” togad tiek pie “Platīna diska”, “prātnieki” saņem “Zelta albuma” apbalvojumu. Zelta statuss tiek sasniegts realizējot vismaz 10 000 albuma kopiju. Albums iznāk gan CD, gan audiokasetes formātā. Menedžeris Hofmanis paziņo: “Mēs esam pirmie, kas Latvijā saņem “Zelta disku”. Kad viņam jautā, bet kā tad ar “Līviem”, Aldis atbild: “Viņi saņēma uzreiz “Platīna disku”, bet zeltu pirmie saņēmām mēs...”. Tolaik to šķiet tik svarīgi uzsvērt. Kompānijas vadība ar grupu vienojas, ka “Prāta vētra” turpmākos gadus būs kompānijas jaunie prioritārie mākslinieki. Šāds iedalījums tiek noskatīts no “MicRec” sadarbības partneriem “EMI Records”, caur kuru arī nolemts realizēt “pasaules iekarošanas” lielo plānu.

Līguma slēgšana un noteikumu aprunāšana ir ķēpīgs un saspringts posms, darbojas juristi un padomdevēji. Ieraksts notiek “Latvijas radio” 1. studijā sadarbībā ar studijas inženieri Jāni Rubeni. Ierakstos piedalās stīgu kvartets “Sansara”. Papildus vieniem viesmuzikantu sarakstā ir atrodami divi “labvēlīgie tipi” Kaspars Tīmanis un Andris Ābelīte. Mutes ermoņikas iespēlējis Raimonds Macats. Dizainu, par pamatu ņemot Kaspara Rogas tēva Ulda Rogas gleznu, kurā redzams makšķerējošs “Dieviņš”, veido pats Hofmanis sadarbībā ar Ģirtu Bāreni un Laini Trosku - Briedi. Visa tā rezultātā pirmajā tirāžā albuma vāciņš ir nodrukāts ačgārni. Drukātāji saka, ka nepareizs ir dizaina izkārtojums, menedžments vaino drukātājus. Tas ir nepatīkams pārsteigums visiem. Taču izdevējiem ir tāds ticējums, ka “visas labās lietas, vienmēr nāk ar grūtībām”. Ticējums sevi pilnībā attaisno, jo albumā ir tādi, šobrīd jau “nemirstīgi” hiti, kā albuma tituldziesma “Viss ir tieši tā, kā tu vēlies” un super-mega-megahits “Tavas mājas manā azotē”, kas rezultātā iegūst balvu “Mūzikas Ierakstu Gada balvas” nominācijā “Labākā Pop-Rock dziesma 1997.gadā”. Lieliska ir izdevusies arī dziesma “Ja Tu esi mans prezidents” un citas, kuras gan grupa savos koncertos vairs turpmāk neiekļauj. Kopumā albumā ir jaušamas iepriekšējā albuma “Veronika” atskaņas, kā arī grupas “Reiganu” nemiera gars, kurš vēl tikai meklē savu realizāciju ārpus “Prāta Vētras”.

Dziesmas griežas radio un grupas fanu klubs, tās vadītājas Gunas Zučikas vadībā ir uzdevumu augstumos. “Prāta Vētras” popularitāte vēl nav sasniegusi savu augstāko punktu, taču ir skaidrs, ka “..mums pieteikts gaidīt kaut ko lielu..”.   

 

Trešo studijas albumu “Pumpa”, kā ierasts, 1. aprīlī klajā laiž grupa “Labvēlīgais tips”, kas nu jau ir kļuvusi par sava žanra absolūtiem karognesējiem. Lai arī pārsteigt ar kaut ko jaunu un oriģinālu klausītājus kļūst arvien grūtāk, grupa realizē vairākus ļoti veiksmīgus singlus, starp tiem ir albuma tituldziesma “Pumpa”, “Mans brālis Čikāgā” un “Šī nav tā dziesma”. Grupai pašai par to neesot īpaši lielā sajūsmā, “Mūzikas ierakstu Gada balvā”, dziesma “Mans brālis Čikāgā” iegūst “Gada šlāgera” titulu.

 

Pēc vairāku gadu pārtraukuma, nopietni studijā rosās grupa “bet bet” un rezultātā laiž klajā vienu no savas karjeras inovatīvākajiem albumiem “Laiks iet”. Tas ir laiks, kad ierakstu studijās īpaši aktuāla ir bungu cilpu, “semplu” un visāda veida elektronisku ierakstu paņēmienu izmantošana un digitālā laikmeta sniegtās iespējas. Grupa velta tam daudz laikā, tomēr neaizmirstot arī par tradicionālajām lietām. Radiostacijās nonāk dziesmas “Princese” un “Pēdējo reizi”, taču par vienu no šī gada veiksmīgākajiem latviešu mūzikas singliem top dziesma “Kāpēc man nav sarkans mersedess”, kas šobrīd ir viena no grupas visu laiku vispopulārākajām un pieprasītākajām dziesmām. Studijā grupai daudz palīdz producents Edijs Gņedovskis. Pateicoties “mersedesa” panākumiem, grupa dodas turnejā un kopš 1997. gada vairs nekad neaptur savu darbību. Dziesma “Pēdējo reiz” “Mūzikas ierakstu Gada balvā”, tiek nominēta starp piecām labākām 1997.gada pop-rock dziesmām, bet albums starp pieciem gada pop-rock albumiem. Ne vienu, ne otru balvu grupa nesaņem, taču nedaudz kuriozā veidā balvu par “Labāko deju mūzikas dziesmu” saņem pašas grupas veidotais dziesmas “Kāpēc man nav sarkans mersedess” remix.

 

Mūzikas izdevējiem Ziemassvētki ir “pļaujas laiks”, tāpēc katru gadu notiek cīņa par to, kuram izdosies visveiksmīgākais Ziemassvētku albums. 1997.gadā par tādu nešaubīgi kļūst grupas “Smokie” oriģinālā sastāva līdera Krisa Normena (Chris Norman) un “Rīgas Doma zēnu kora” kopdarbs albumā “Christmas Together”. Tas kļūst par “bestselleru” vienā mirklī. Albuma dziesmu aranžējumus veido Jānis Lūsēns. Ierakstus Latvijā veic studijas “G.E.M.” producents Edijs Geņeodvskis, bet savā studijā Anglijā, savas vokālās partijas Kriss ieraksta pats un atsūta samiksēt. Ierakstā piedalās arī grupas “bet bet” mūziķi, kas ir redzami uz skatuves arī LTV studijā, kurā viesojas Normens. Rīgas Kongresu namā notiek labi apmeklēts prezentācijas koncerts. Albums saņem labas recenzijas, bet muzikoloģei Daigai Mazvērsītei šķiet, ka Normens ir “vēlreiz sacerējis” vienu no Bēthovena melodijām. Šis albums tik izdots un joprojām ir pieejams daudzās pasaules valstīs gan fiziski, gan arī digitālā formātā.

 

Savu otro studijas albumu sadarbībā ar “Mikrofona ierakstiem” laiž klajā viena no visu laiku labākajām blūzroka grupām “Rebel”, kuras kodolu viedo, tolaik vēl ģimenes kolektīvs, ģitārists Igors Novikovs un dziedātāja Lola. Pirms diviem gadiem klajā nāca grupas debijas albums “Deep Inside”, kurā par lielāko hitu kļuva dziesma “Angel”, taču šajā albumā nav tādu dziesmu. Ir daudz labu un labi ierakstītu, taču tādas dziesmas nav nevienas. Par nosacītu hitu kļūst dziesma “The Rebel Riders”, kuram tiek uzfilmēts arī video, kā arī Ziemassvētku dziesma “Christmas Song”, taču klausītāju un mūzikas patērētāju uzmanību šis albums neizpelnās. Galu galā visas dziesmas ir angļu valodā un vietējo tirgu 1997.gadā pārpludina rietumu produkcija, ar kuru sacensties “Rebel” nav spējīgi. Arī starptautiskajās konferencēs, kurās piedalās “MicRec” šis albums interesi neraisa.

 

1997. gadā klajā nāk grupas “HMP?” jeb “How Much Personalities” albums “Blue”, kas iezīmē vēl vienu jomu, kurai “Mikrofona ieraksti” pievērš arvien lielāku uzmanību, proti, alternatīvā mūzika, dažādās to izpausmēs un žanros. Šajā gadījumā tas ir smagā roka un repa mūzikas sakausējums ar ietekmi no grupām “Rage Against The Machine” un “Clawfinger”. Albums “Blue” tiek nominēts “Mūzikas ierakstu gada balvai” kategorijā “Gada debija”, taču viņus pārspēj cita “MicRec” izdotā grupa un albums – “Herlis” ar “Īrisa ziedu”. “Herļa” albums gan tiek izdots tikai audiokasetē, jo kompānijai nav lielas pārliecības par šī albuma panākumiem. “HMP?” sastāvs ir visai kolorīts, jo tajā kodolu veido grupas ģitārists Uģis Jansons jeb Jensens, bet “frontmena” loma pieder Galdam (Aldis Kaņepe). Bungas spēlē Ivo Kairis. Ar darbu studijā grupa nav līdz galam apmierināti un neatrod kopīgu valodu ar tā laika vienu no pieprasītākajiem un atzītākajiem studijas producentiem Tāli Timrotu. Vaino visus, izņemot paši sevi. Lielisku albuma dizainu izveido Jensens. Ar “HMP?” saistās viena no visu laiku skarbākajām kompānijas iekšējām leģendām. Proti, kaut kur turpat līdzās grupai ir producents Jānis Lamsters, jeb Čaks, kurš pamanās pats uz “savu galvu” izveidot lielisku remiksu grupas dziesmai “The Glove”. Skan ne sliktāk par tā laika “The Prodigy”, kas togad izdod savu triumfālo albumu “The Fat Of The Land”, kuru ASV izplata kompānija “Virgin Records”. Guntars dodas ar jauniegūto remiksu pie Virgin, kas izrāda interesi un ir ar mieru izdot dziesmu ASV. Super! Guntars steidz priecīgo ziņu paziņot grupas dalībniekiem un Lamsteram, kurš ātri vien pārtop par DJ Sun. Taču ir vien lūgums, no dziesmas radio vajadzībām, jāizmontē nešpetnais vārdiņš “f..k”, kas, protams, ir dziesmas remiksa ļoti būtiska sastāvdaļa. Un tad sākas joki. Uzzinot par iespēju ASV, Lamsters paziņo, ka tajā dziesmā vairs nav nekā no HMP? Un tā ir viņa dziesma un, ja būs kaut kāda atlīdzība, tad visa pienākas tikai viņam. Sākas nopietns strīds un domstarpības. Laiks iet, jaunās miksa versijas bez “f..k” kā nav, tā nav. Un nav vēl šobaltdien... Tā dalot nenomedīta lāča ādu gaisā izkūpēja viena no visu laiku labākajām latviešu mūziķu iespējām izsisties pasaulē...

 

Savus demo ierakstus kompānijai atnes grupa ar dīvaino nosaukumu “Herlis”, kuras līderis ir Ilvars Jansons, vēlāk “Star FM” dīdžejs un grupas “Citrus” līderis. Kompānija nolemj dot jauniešiem iespēju, un albums “Īrisa zieds” top ierakstīts rekordātrā tempā. Protams, temps un studijā atvēlētais laika limits atstāj savu iespaidu uz kvalitāti. Kas rezultējas ar to, ka albums tiek izdots tikai audiokasetes formātā, atstājot zināmas mieles. Bet vēl lielāku iespaidu uz karjeru atstāj grupas nosaukums, kuru atsakās lietot vairākas radiostacijas. Taču neskatoties uz to, dziesmas “Divas kājas” un “Vakar, šodien, rīt”, dažās stacijās skan itin bieži, bet pati grupa izgriežot pogas “HMP?”, “Mixeriem” un “Melnajai princesei”, iegūst balvu, kā “Labākā 1997.gada debija” “Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas ceremonijā”.

 

1997. gadā klajā nāk divu grupas “Līvi” pazīstamāko dalībnieku atvašu, Fēliksa Ķiģeļa un Elvisa Groduma kopprojekts, grupas “Melnā Princese” albums “Viens”. Kārtīgs Liepājas roks. Dziesmas ir gana smagas, lai īsti neiegūtu radiostaciju atsaucību. Albums nāk klajā tikai audiokasetes formātā un ātri vien top aizmirsts, jo nevienai no dziesmām īsti neizdodas kļūt par atpazīstamu hitu. Visvairāk skan “Ritens debesīs”. Albuma prezentācijas pasākumā Liepājā, “Romas dārzā”, kā iesildītāji piedalās grupa “Tumsa” ar Mārtiņu Freimani priekšgalā, tas skan pārliecinoši un interesanti. Guntars uzrunā Mārtiņu, un jau pēc nepilna gada nāk lajā arī “Tumsas” pirmais oficiālais albums “Putni”, bet par to tad jau stāsts nākamajā aprakstā par 1998. gada izdevumiem un norisēm.

 

Ar “Pienvedēja piedzīvojumiem” MicRec ir pazīstami kopš 1994.gada, kad ir izdodos viņu debijas albums audiokasetē “Cilvēks ar trepēm”. Taču 1997.gads ir CD triumfa laiks un nolemts izdot albumu, kurā ir gan jaunas dziesmas, gan arī dažas dziesmas no pieminētā albuma, kas dienasgaismu ieraudzīja tikai MC formātā. Limitētā tirāžā (500 eksemplāru) nāk klajā albums “Mazā meža zivs”, kas izrādās salīdzinoši maz pieprasīts, bet tagad ir kļuvis par absolūtu retumu un CD versijā uzreiz nav atrodams pat pašas kompānijas arhīvos. Master glabājas DAT kasetē un gaida savu atgriešanos apritē... Par šo albumu pastāstīsim mazliet vairāk, nākamgad, kad šis albums atzīmes savu 20to jubileju.

 

1997. gadā, atzīmējot savu 40to dzimšanas dienu albumu “Marhils un draugi” laiž klajā Uldis Marhilevičs. Puse albuma sastāv no “Liepājas brāļu” dziesmām, bet pa dziesmai iedziedājuši arī Mirdza Zīvere, Ainars Mielavs, Alex un Igo. Albumā iekļauti arī 6 instrumentālie skaņdarbi. Šis ir lielisks albums, kurš jau labu laiku ir pieejams tikai digitāli un tikai vietnē Doremi.lv. Nākamgad ir 2017. gads. Varat paši rēķināt, kādu jubileju plāno atzīmēt šis lieliskais Liepājas – Pāvilostas puika!

 

Interesantu albumu “Atkal un jau” 1997. gadā laiž klajā Ieva Akuratere, kuru līdz tam bija pierasts dzirdēt vai nu kopā ar Pērkonu, vai ar ģitāru rokās uz barikādēm. Ievai ir grupa “Simulācija”, kuras sastāvā spēlē grupas “Linga” dalībnieks un Ievas, nu jau bijušais vīrs Armands Cālītis, ģitārists un dziesmu autors Aigars Voitišķis, kā arī bundzinieks Olafs Vilks. Dažu dziesmu ierakstā piedalās arī Juris Kulakovs.  Šis ir Ievas mēģinājums iekļauties pop-rock žanrā, kas Latvijā dominē tolaik un nav pārstājis dominēt arī vēl šodien. Albums tiek līdz nominācijai šajā kategorijā “Gada balvā”, bet pogas visiem, ieskaitot “Prāta vētru”, togad izgriež “Mikrofona ieraksti” bijušais marketinga direktors Ainars Mielavs ar “Jauns mēness” albumu “Garastāvoklis”.

 

Deviņdesmitie ir laiks, kad veidojas dažnedažādi joku ansambļi. Viens no tādiem ir Ērika Loka projekts “Estrādes serpentīns”, kurā pārdziedātas Ērika Loka mātes jaunības laika mīļākās dziesmas. Uz vāka ir mātes un viņas draudzeņu jaunības bilde. Šis albums ne tuvu nesasniedz tos panākumus, kurus Ēriks 1995. gadā sasniedza ar projektu “MK Projekts un Ēriks Loks” un albumu “Jūnijs matos”, kas varētu pretendēt uz vienu no visu laiku pieprasītākajiem latviešu 90to gadu mūzikas albumiem. Acīmredzot vienā upē divreiz iekāpt ir pagrūti un ļaudis joprojām Ērikam pieprasa izpildīt “Balto sauli”, kamēr “Janušeks” paliek vien kolekcionāru novērtēts izdevums.

 

Vienu no visu laiku emocionālākajiem latviešu populārās mūzikas albumiem “Savādā pasaule” klajā laiž Jānis Lūsēns, kurš kopā ar visu dziesmu vārdu autoru, dzejnieku Normundu Beļski to velta bāreņiem un bērnu namu iemītniekiem. Īpaši pieminot “Alises ielas” bērnu namu, veltot tam emocionālu dziesmu Igo izpildījumā. Ierakstā piedalās Igo, Knīpas un knauķi, un Inga Martinsone. Šī albuma ieraksts, tāpat kā daudzu citu 1997.gadā izdoto “MicRec” albumu ieraksts notiek ierakstu studijā “G.E.M”.

 

Interesantu, bet nenovērtētu un arī ne īpaši pieprasītu albumu “Pūra lāde” izdod, tolaik vēl ģimenes ansamblis “Ivars Kalniņš un Aurēlija Anužīte”. Šobrīd albums ir ļoti liels retums.

 

Dziesmu izlasi “Olga” laiž klajā Olga Rajecka. Nāk klajā pirmās “MicRec” ārzemju mūzikas izlases “Extra Music Compilatiom #1, #2 un  #3. Ārzemju deju mūzikas izlase “Favorit Music #1 un #2. 

1997. gads ir laiks, kad divi 100.Debijas dalībnieki un producenti, nolemj vairāk pievērsties producēšanai un nodibina paši savu ierakstu zīmolu “Aktiv Music”, kas sākotnēji darbojas “MicRec” paspārnē, bet vēlāk kļūst pat pastāvīgu vienību, producējot gan Lindu Leen, gan arī Ladybird un citus. Tad nu šis ir gads, kad klajā nāk izlase “Aktiv Music 1. Labas mūzikas izlase” ar tā laika latviešu deju mūzikas projektiem un pazīstamu dziesmu remiksiem. Te ir “Mixeri”, “Prāta vētras” dziesmas remix, “bet bet”, jau pieminētais “HMP?” ar “The Glove”, “DJ Japānis”, “Pamatinstinkts”, “Skybridge” un pat Māra Žigata blakusprojekta “Skola” ar dziesmu “Parazīts”... Izlasē ir mazliet “kiš – miš ar rozīnēm” un arī mūzikas patērētāji mazliet apjūk un šo izlasi līdz galam nenovērtē.

 

Tāds pats “Kiš - miš ar rozīnēm ir latviešu popmūzikas izlase “Tūdaliņ, tagadiņ” ar “Mikrofona ieraksti” tā laika producentes un video nodaļas vadītāju Vinetu Vilisteri uz vāka! 

Nosaukums “Tūdaliņ, tagadiņ” ir tāpēc, ka Vineta veido tāda paša nosaukuma TV raidījumu par aktualitātēm latviešu mūzikā, gan arī kā neveikls tulkojums pasaulē vispieprasītākajai mūzikas izlase “NOW. That’s What I Call Music”. Kā zināms, vārds “Now” nozīmē “Tagad”. Vai nav jautri!

 

Šī ir tikai maza daļa no tā, kas īsti notika 1997. gadā, jo aiz katra albuma ir cerības, pārdzīvojumi, veiksmes un neveiksmes. Apvainošanās un laimes sajūtas. Bet visam pāri, tā ir mūzika un dziesmas. Sava laika liecinieces.